Kā veikt ūdens patēriņa starpības sadali pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013?

[#1]

Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā n...

19. Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

19.¹ Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

• 19.¹ 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
• 19.¹ 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
• 19.¹ 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
• 19.¹ 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

1. Patēriņa starpības sadales koeficienta aprēķins.
   
   Šo aprēķinu iespējams izmantot, lai noteiktu vai konkrētam dzīvoklim (NĪP līgumam) ir jāpiestāda mājas ūdens starpības daļa. Respektīvi vai dzīvoklis ir “labs” vai “slikts”.
   
   Aprēķins pieejams Dokumenti – Nekustamo īpašumu pārvaldība – NĪP Līgumi – Darbības - Aprēķināt koeficientu patēriņa starpības sadalei.
   
   
   
   

   Pēc aprēķina līgumam tiek pievienots mainīgais 0 vai 1 par attiecīgo periodu. Ja mainīgā vērtība ir 0, tad dzīvoklis ir “labais”. Ja vērtība ir 1, tad dzīvoklis ir “sliktais”. Sākot ar 460. versiju līguma mainīgā piezīmēs tiek ierakstīts iemesls, kāpēc dzīvoklis ir sliktais.
   
   

   Aprēķina konfigurācija:
   
   
   
   

   No: līdz: analīzes periods (parasti aprēķina mēnesis).
   
   

   Aprēķinu metode: aprēķinu metode nosaka, ka analīze tiks veikta tikai līgumiem, kurā no līdz datumos ir spēkā šī aprēķinu metode un tiks analizēti šai aprēķinu metodei piesaistītie skaitītāji.Pēc noklusējuma tiek piedāvāta NĪP globālajos parametros laukā Līguma aprēķina metode norādītā aprēķinu metode.
   
   

   Skaitītāju veids: var atstāt tukšu vai norādīt konkrētu skaitītāja veidu vai pamatveidu, kuru analizēt.

   Pieļaujamais skaitītāju verificēšanas periods pēc verifikācijas termiņa beigām (mēnešos) Piemēram, skaitītāja verifikācijas termiņš ir 14.06.2015. Parametrs ir 3 mēneši. 14.07, 14.08, 14.09. Pēc 14.09 līgums būs “slikts”. Gadījumā, ja ir atzīmēts ķeksis Līdz mēneša beigām, tad pēc 30.09 līgums būs slikts.
   
   

   Skaitītāju radījumu periods no - līdz - Šajā periodā tiek meklēti nodoti rādījumi (ar tipu reģistrēts apjoms, importēts daudzums vai pārbaudes akts) , ja tādu nav - dzīvoklis “slikts”.
   
   

   Aprēķināt koeficientu proporcionāli dienām ķeksis - ja atzīmēts, līguma mainīgais tiks rēķināts proporcionāli, piemēram, būs ne tikai 1 vai 0, bet 0,64 gadījumā, ja klients ir “slikts” daļu mēneša.
   
   
   
   
   
   

   Spēkā no līdz – periods, par kuru būs līguma mainīgais.
   
   

   Līguma mainīgais - aprēķinātais koeficients tiks saglabāts kā šeit norādītā mainīgā vērtība, pēc noklusējuma tiek piedāvāts NĪP Globālajos parametros laukā Līguma mainīgais norādītais mainīgais.
   
   

   Ja klienta vēlamā analīze kaut kā atšķiras no programmas piedāvātās, mainīgos var vadīt ar roku vai analīzi iekļaut aprēķinu metodē.
   
   

2. Mājas starpība
   
   

   Mājas starpību iesakām rēķināt izmantojot Mājas apjoma aprēķinu. Tādā veidā katra mēneša mājas starpība tiks saglabāta būves kartiņā. Būves mainīgos iespējams attēlot uz ikmēneša rēķiniem, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt analīzi par vairāku mēnešu periodu.
   
   
   
   

3. Līguma aprēķinu metodes atkarīgas no konkrētā klienta vēlmēm kā sadalīt starpību. Aprēķinu veikšanai un “labo”/”slikto” dzīvokļu (līgumu) noteikšanai var izmantot līguma mainīgo ar vērtībām 0/1.
   
   

   Precīzas formulas iespējams veidot zinot konkrēta klienta starpības sadales nosacījumus.