Labdien!   Lai Mājas aprēķinā iegūtu sasummētus tos pašus daudzumus, kas jau ir sarēķināti pa līgumiem Apjoma aprēķinā, var izmantot Apjoma summēšanas metodi, kas datus iegūst no Apjoma aprēķina detalizācijas atskaites.   Piemērs:   1) Atskaites - NĪP - Aprēķiniem - Apjoma aprēķina detalizācija Šajā atskaitē jāizveido filtrs, kas atlasa vajadzīgās apjoma aprēķina rindas - pēc pakalpojuma, pakalpojuma grupas, vai kādiem citiem laukiem, tā lai būtu ietverts viss, kas skaita ūdens apjomu m3.   2) Pamatdati - NĪP - Aprēķiniem - Apjoma aprēķinu metodes Izveido Apjoma summēšanas metodi, norādot iepriekš izveidoto filtru. Šo metodi piesaista Mājas kartītē un norāda kādu mainīgo vēlas aprēķināt.   3) Dokumenti - NĪP - Mājas apjoma aprēķins Pēc tam, kad Līgumu apjoma aprēķinā ir sarēķināts viss, kas nosaka ūdens apjomu m3, var rēķināt Mājas aprēķinu.    ... View more

Labdien!   Īsā atbilde: Jā, avansu pārgrāmatošanas dokumentiem nav iespējams izmantot kontu pārejas tabulas. Šajā gadījumā ir jāveido grāmatojums manuāli. Pie tam, tā kā šis ir tik specifisks divu pušu dokuments, kas nemaz nepieļauj situāciju, kur viena puse tiek grāmatota manuāli, tad vajadzīgās summas ir jāgrāmato ar virsgrāmatas reģistru.   Garāks skaidrojums: Šis dokuments ir diezgan vēsturisks. Tas pēc būtības ir grāmatojumu reģistrs, kas iegūst summas no apgādes/realizācijas, un no tā rodas grāmatojumi virsgrāmatā klientu kontos bez klienta. To izmanto, ja visu gadu klientu norēķinus uzskaita vienā kontā, bet tikai uz bilances sastādīšanu pārliek avansus citā kontā. Nākamā gadā grāmatojums ir pretējs, un atkal turpina visu uzskaitīt vienā kontā. Un nesatraucas par grāmatojumu klientu kontā bez klienta.   Tā kā prasības pret avansu uzskaiti ir augušas, un bieži vien tekoši vajag redzēt apgrozījumus/atlikumus virsgrāmatā uzreiz parāda vai avansa kontā, tad lielākoties visi dokumenti jau tiek grāmatoti uz vajadzīgo kontu pie katra dokumenta.   Pārsvarā publiskā sektora iestādes (kuram šogad konti ir mainījušies) dara šādi, tādēļ arī pie senajiem avansu pārgrāmatošanas dokumentiem nekādas izmaiņas netika veiktas. ... View more

Labdien, Valūtas svārstības tiek rēķinātas skatoties uz dokumentu valūtām un piesaistēm, attiecīgi - tās apgādē/realizācijā aprēķināsies vienādi neskatoties uz to, kas ir virsgrāmatā. Savukārt, dokumentu (t.sk. sarēķināto valūtas svārstību) summas tiek ieliktas kontos atbilstoši konta valūtai.   Ja USD darījumus grāmato EUR kontos, tad vienīgā atšķirība būs, ka virsgrāmatā nevarēs ieraudzīt USD summas, attiecīgi salīdzināt ar apgādi varēs tikai EUR.  Lai USD summas būtu redzamas gan apgādē, gan virsgrāmatā, tad jāveido 53xx konts USD.   Zemāk pāris bildes ar piemēru. Abiem klientiem ir rēķins par 1000USD, samaksāts 900USD, atlikums 100USD, kam aprēķinātas svārstības pa dokumentiem uz 01.01.2019. Vienā gadījumā grāmatots EUR kontā, otrā USD.     Pirms svārstībām:     Pēc svārstībām:     Pirmdokumenti:   ... View more

Labdien! Ja klients maina nosaukumu, tad visbiežāk to izlabo tai pašai klienta kartītei, iepriekšējo nosaukumu ierakstot piezīmēs, lai kartītē redzams nosaukuma maiņas fakts. Šajā gadījumā arī iepriekšējos dokumentos un atskaitēs būs redzams jau jaunais nosaukums, jo kartīte ir tā pati, un klients pēc būtības tas pats un ar to pašu reģistrācijas numuru.   Ja vēsturiskajiem dokumentiem ļoti būtiski ir saglabāt iepriekšējo nosaukumu, tad jāveido jauna klienta kartīte un jālabo klients tajā pašā līgumā. Šajā gadījumā noteikti jāskatās atlikums uz iepriekšējo klienta kartīti (apgādē/realizācijā), un, ja tāds ir, tad tas jāpārceļ uz jauno klienta kartīti. Te ir izmantojami saistību vai maksājumu pārnešanas dokumenti, kas atrodami: Dokumenti - Apgāde/Realizācija - Konvertācijas, un tos var arī ģenerēt no Preču vai Maksājumu dokumentiem. Citādi var veidoties situācija, ka rēķins ir uz iepriekšējo klientu, bet maksājums jau ienāk no jaunizveidotā. ... View more

Aprakstītajā situācijā vajadzētu pietikt ar unikalitātes uzstādīšanu "Dokumenta veidam" un "Gada ietvaros pret dokumenta datumu". Tas nozīmē, ka numuru unikalitāte tiks kontrolēta dokumenta pamatveidam "Rēķins par pakalpojumiem".  Numerators un unikalitātes nosacījumu lpp aizpildāma abiem pamatveida "Rēķins par pakalpojumiem" tipiem, kam to vēlaties kontrolēt.     Unikalitātes grupas lietojamas tad, ja unikalitāte kontrolējama starp dažādiem dokumentu pamatveidiem.   ... View more

Izrakstītais realizācijas rēķins ir klientam-debitoram. Savukārt, PL rekonstrukcija-kreditoru (apgādē) ir klientam-kreditoram. Tādus tiešā veidā savā starpā sasaistīt nevar. Var darīt līdzīgi kā ar ieskaita darījumiem - apgādē un realizācija veidojot savstarpējas parāda dzēšanas  Preču dokumenti - Darbības - Apmaksas dokumenti - Parāda dzēšana:   1) Realizācijas rēķinam to grāmato: D9..starpkonts  K23..debitora konts   2) Apgādes dokumentam: D53..kreditora konts K9..starpkonts   Rezultātā apgādē un realizācijā ir redzams korekts apgrozījums katrai klienta kartītei, un arī virsgrāmatā klientu kontiem ir korekts apgrozījums pa klientu kartītēm.  ... View more

Pirmais, kas nāk prātā, ka apgādes apgrozījumā ir iekļauts gan priekšapmaksas rēķins, gan gala rēķins. Priekšapmaksas rēķinam ir jābūt t.s. "Nepiedalās" rēķinam, tas ir tikai "uzaicinājums samaksāt". Kreditora apgrozījumu apgādē ir jāveido izejošajiem maksājumiem un izpildīto darbu rēķiniem/pavadzīmēm.   Salīdzināšanā jāņem vērā, ka Virsgrāmata veidojas no grāmatoto dokumentu grāmatojumu rindiņām, savukārt, Apgāde (Realizācija) no izpildītajiem dokumentiem pēc to būtības - vai tas ir preču vai maksājumu puses dokuments, lai arī kā tas iegrāmatots.   Un pats galvenais, saprast, kur ir pareizi, lai zina, kuru vietu labot 🙂   Bildei informatīvs raksturs:   ... View more

Ja repozitorijs līdz šim nekad nav lietots, tad jāpaskatās šeit: Sistēma - Administrēt - Licences informācija - lpp Nozaru risinājumi   Ar pogu "Aktivizēt" var izvēlēties vai pielikumus likt Horizon datubāzē, vai failu sistēmā (tādā, kur visi iesaistītie tiek klāt) Pēc tam atkārtoti jāpieslēdzas sistēmai.       ... View more

Salīdzināšanas aktu informāciju iegūst Klientu atlikumu atskaitēs. Tā kā tā ir atskaite, tad tur nav iespējams nodrošināt izsūtīšanu uz e-pastu katram klientam par, teiksim tā,  viņa daļu no šīs atskaites.   Ieteikums ir lietot Debitoru vēstules. Tās var ģenerēt masveidā no Klientu atlikumu atskaites. Rezultāts saglabājas Debitoru vēstuļu sarakstā - kur katram klientam ir viņa dokuments ar pievienoto failu, un tad šo dokumentu jau var izsūtīt uz e-pastu. Sūtot jānorāda, ka jāsūta tieši no klientu atlikumu atskaites nākusī Salīdzināšanas akta forma. Sīkāk var iepazīties video: https://community.visma.com/t5/Zinasanu-baze/Video-ka-masveida-generet-klientiem-atgadinajumu-vestules-par/ta-p/122644 ... View more

Var veidot sistēmā savu "kasi" arī kases aparātam. Tad šajā "kases aparāta kasē" vispirms ievadīt tādus ieņēmumu orderus un izdevuma orderus, lai nodrošinātu vajadzīgo analītiku - pa debitoriem vai, piemēram, avansa norēķinu personām, u.tml.   Dienas beigās naudu no "kases aparāta kases" uz īsto kasi pārvieto ar "Kases pārvedumu". Tad būs tikai viens ieņēmumu orderis reālajā kasē. Arī maiņas naudas kustībai tad izmanto kases pārveduma dokumentu.   Kases pārvedums, piemērs   ... View more

Pamatdati - NĪP - NĪP Automatizētie darbi Šī ir vieta, kur var salikt vēlamo aprēķina soļu secību un konfigurāciju. Un palaist, lai serveris strādā. Tikai jāsakonfigurē automatizēto darbu serveris. Tur vislabāk jums palīdzēs jūsu konsultants.         ... View more

No metarēķina nav un visdrīzāk nekad nebūs iespējas ģenerēt PL un NĪ dokumentus dēļ PL kartītes specifikas un daudzajiem laukiem, kas tur ir. Labā ziņa - drīzumā metarēķinam būs iespēja piesaistīt jau gatavu PL dokumentu.   Tātad pastāv 2 varianti: 1) No metarēķina ģenerēt pavadzīmi-kreditoru dokumentu, grāmato uz PL iegādes starpkontu. Un pēc tam veidot atsevišķu PL ekspluatācijā nodošanas dokumentu - nekreditoru, noņem no starpkonta.   2) Ievadīt metarēķinu. Ievadīt PL dokumentu. No metarēķinu saraksta sasaistīt  (būs no 530.v.).     ... View more

Labdien! Šis ir tāds gadījums, kur jāveic manuālas korekcijas, ja abi dokumenti, kas veido darījumu, nepaiet zem robežsummas. Sistēma atlasa 2 rindas, jo ir 2 dokumenti. Problēma tika piefiksēta šogad, kad samazinājās robežsumma. Kad tieši varētu būt risinājums, pagaidām nevar prognozēt.   Daži jautājumi no manas puses: 1. Cik bieži jums mēdz būt šādi darījumi mēnesī? 2. Ko norādīsiet kā attaisnojuma dokumentu un datumu šim "apvienotajam darījumam"?  (No komunikācijas ar VID mums zināms, ka jārāda kredītrēķina numurs un datums, jo tajā datumā samazinās šī darījuma vērtība. Interesē, vai tā arī tiek praksē darīts.) ... View more

@Anonymous Parāda dzēšanas vietā vēl var izmantot Apgādes kredītrēķinu - to var ieimportēt ar excel veidni un pēc tam izmantot iezīmēšanu un piesaistīšanu automātiski (no maksājumu dokumentu saraksta). Ja datu apjoms ir liels, tad iespējams, ka tā varētu sanākt ātrāk, kā katram dokumentam atsevišķi parāda dzēšanas veidot. ... View more

Teorētiski - saskaitot visu dzīvokļu platību vajadzētu sanākt mājas platībai, bet praktiski - ir uzmērīšanas lietas dzīvokļiem un ir uzmērīšanas lietas mājām. Ja vienā dzīvoklī notiek pārbūve, un tā dzīvokļa platība tiek izmainīta, tad neviens uzreiz nepārtaisa visas mājas uzmērīšanas lietu. Attiecīgi ēkas apsaimniekotājs mēdz operēt ar atšķirīgām platībām - jo tas darbinieks, kas veic aprēķinus turas pie dzīvokļu platībām, lai visu pareizi pārdalītu. Savukārt tas, kas gatavo mājas pārskatus, turas pie tās mājas platības, kas rakstīta mājas lietā/uzmērīšanas lietā. Tādēļ arī ievade ir nodalīta un nekas tur pats no sevis nesaskaitās. Dažāda veida aprēķinos jānolemj tikai, kuras platības izmantot - no mājas kartītes, vai no dzīvokļiem.     ... View more