Zināšanu bāze Horizon

No Horizon eksportējot e-rēķinus atbilstoši Peppol formātam, sistēma veic formāta noteikumu pārbaudi.  Viens no biežākajiem šīs pārbaudes paziņojumiem ir saistīts ar mērvienībām: BR-CL-23 [BR-CL-23]-Unit code MUST be coded according to the UN/ECE     Paziņojums nozīmē, ka dokumenta rindiņās izmantotajām mērvienībām nav atrasti kodi atbilstoši starptautiskam mērvienību klasifikatoram, kā to paredz šis formāts. Kļūdas novēršanai ir jāpapildina mērvienības, kas izmantotas rēķinos un pavadzīmēs.     Izvēlne: Pamatdati - Noliktava - Kartītēm - Mērvienības Sarakstā labo esošās mērvienību kartītes, norādot tām UNECE kodu.     Starptautiskais UNECE mērvienību klasifikators ir ļoti apjomīgs. Horizon ieliktas biežāk izmantotās. UNECE mērvienības kartītē ir pieejamas saites uz pilno klasifikatoru, pēc tā vadoties papildināms Horizon saraksts.     Pēc mērvienību sakārtošanas atkārtoti var veikt e-rēķinu sūtīšanu.  

Vairākas bankas piedāvā saviem klientiem e-rēķinu saņemšanu internetbankā.  Šajā rakstā uzzināsiet, kā pakalpojumu sniedzējs var sagatavot un uz banku nosūtīt e-rēķinu xml datni no Horizon.  Pakalpojumu sniedzējam nepieciešams ar banku vienoties par šī pakalpojuma nodrošināšanu. Horizon pusē iespēja ir pieejama visiem, veicot atbilstošu konfigurāciju. Šobrīd tiek atbalstīta e-rēķinu nosūtīšana no Horizon uz Swedbanku un SEB banku.   XML datne tiek sagatavota atbilstoši katras bankas e-rēķinu standartam un tie ir atšķirīgi no Latvijā pieņemtā vienotā elektronisko rēķinu standarta jeb Peppol formāta.  Konfigurācija - eksporta metodes apraksts    Izvēlne: Pamatdati - Datu apmaiņa - Datu ārējā eksporta metodes - Jauns   Katrai bankai ir jāveido sava eksporta metode norādot atbilstošo dziņa failu, kas nodrošina rēķinu eksportu katras bankas e-rēķinu standartam. Swedbankas e-rēķiniem ir jāizvēlas SWEDEINVOICE.dll SEB bankas e-rēķiniem ir jāizvēlas SEBEINVOICE.dll       Swedbank e-rēķinu eksporta metode:     SEB bankas e-rēķinu eksporta metode:     Metodes ievadlogā aizpildāmi dati:   Kods - saīsinājums pēc brīvas izvēles Nosaukums - nosaukums pēc brīvas izvēles Dinamiskās bibliotēkas fails - atbilstoši bankai SWEDEINVOICE.dll vai SEBEINVOICE.dll Eksporta fails - novietojums, kur saglabāt xml datni ar rēķiniem Kodējums - Windows   Zem pogas “Parametri” jānorāda: Klienta numurs - bankas piešķirts pakalpojumu sniedzēja numurs Rādīt pilnu/daļēju e-rēķinu un Līguma īpašības kods - var norādīt tikai izvēloties SWEDEINVOICE.dll. Ja klienta līgumā būs norādīta šī īpašība rēķina datumā, tad īpašības vērtība (Yes/No) tiks ierakstīta xml datnē tagā “presentment”. Visos citos gadījumos vērtība failā aizpildās ar “Yes”. Pamatdati - Klienta kartītes   Izvēlne: Pamatdati - Klienti - Klienta kartīte   Korektai eksportēto rēķinu datu aizpildei nepieciešams pievērst uzmanību zemāk minētajiem klienta kartītes pamatdatiem:   Bankas konts - ar augstāko prioritāti jābūt norādītam klienta bankas kontam (IBAN), uz kuru tiks saņemts e-rēķins un iespējams no tā arī veikta automātiskā apmaksa, ja klients tādu bankas pakalpojumu izmanto. Šo kontu sistēma noklusēti izvēlas rēķinā, kas īpaši svarīgi, ja tos ģenerē automātiski (NĪP modulis, pakalpojumu līgumi).  Swedbank e-rēķinu gadījumā konts var arī nebūt norādīts, taču SEB e-rēķinu eksporta brīdī sistēma pārbauda, lai konts atbilstu IBAN formātam un banka būtu tieši SEB (pēc bankas koda).       Uzņēmuma bankas konts - norāda savu bankas kontu, uz kuru jāsaņem apmaksa par e-rēķiniem. Ja lauks ir tukšs, tad sistēma e-rēķinu failā ielasīs kontu ar augstāko prioritāti no sava uzņēmuma/iestādes bankas kontiem.       Pamatdati - Līguma kartītes   Izvēlne: Dokumenti - Līgumi - Līguma kartīte   Uz banku sūtāmajiem e-rēķiniem ir būtiski norādīt arī līgumu, un šiem līgumiem ir jābūt aizpildītam laukam “Numurs klienta uzskaitē”. Laukā norāda ar debitoru noslēgtā līguma numuru. Šo numuru bankas savā pusē izmanto darījuma identificēšanai, tādēļ tas ir obligāti aizpildāms.       Rēķinu eksports   Izvēlne: Dokumenti - Realizācija - Rēķinu saraksts - Darbības - Saraksta eksports   Rēķinu sarakstā jāiezīmē izpildītie vai jau iegrāmatotie uz banku eksportējamie rēķini uz zem pogas Darbības - Saraksta eksports jāizvēlas atbilstošā metode pēc nosaukuma.       Norādītajā vietā sistēma izveido e-rēķinu xml datni. Tālāk to importē banku sistēmā. Ja faila veidošanas laikā sistēma konstatē kādu datu neatbilstību, tad tiek parādīti atbilstoši paziņojumi.     Rēķina summa apmaksai Banku piedāvājumā ietilpst arī no pakalpojumu piegādātāja saņemtā e-rēķina automātiska apmaksa. Tādēļ xml datnē uz banku tiek padota arī informācija - kāda tieši ir apmaksājamā summa, jo ne vienmēr tā pilnībā sakrīt ar rēķina summu. Piemēram, ja daļu no rēķina summas redz iepriekš iemaksāts avanss, tad šī summa apmaksai būs mazāka (algoritms ir rēķina nepiesaistītā summa mīnus piesaistītā summa valūtā) Savukārt, Swedbank e-rēķinos ir paredzēts, ka uz apmaksu tiek padota visa parāda summa, kāda ir rēķina līgumam, tādēļ var veidoties situācija, ka summa apmaksai ir lielāka nekā rēķina summa.    

620.versijā veiktas būtiskas vizuālas un lietojamības izmaiņas sekojošās pamatdatu kartītēs: klienta kartīte; NĪP abonents; avansa norēķinu persona; aprūpējamais; darbinieka klienta kartīte; uzņēmuma apraksts.   Šajā rakstā dalīsimies ar klienta kartītes izmaiņām - arī citās minētajās pamatdatu kartītēs izmaiņas ir līdzīgas.    Svarīgi! Jaunajā klienta kartītē veikta gan sadaļu pārstrukturēšana, gan lauku atrašanās vietu maiņa pēc to būtības.  Lai darbs ar klienta kartīti būtu ērtāks, pievienotas arī pavisam jaunas iespējas:  ievadīt un apskatīt primāro bankas kontu uzreiz sadaļā "Rekvizīti"; norādīt faktisko adresi; ievadīt un apskatīt galveno kontaktpersonu sadaļā "Kontaktinformācija"; saites, kas automātiski ved uz konkrēto saistīto datu sadaļu; norēķinu dokumentu sadaļa, kurā iespējams redzēt visus attiecīgā klienta dokumentus par pēdējiem 6 mēnešiem. Ja nepieciešams redzēt visus dokumentus, piemēram, visus rēķinus, iespējams atslēgt noklusēto pēdējo 6 mēnešu filtru un redzēt visus klienta dokumentus. Detalizētāka informācija par sadaļu un lauku izkārtojumu pieejama Horizon palīgā.   Ar kartītes tehniskajām izmaiņām un lietojamību aicinām iepazīties arī šajā video: Kartītes augšējā un apakšējā daļa   Klienta kartītes augšējā daļā ir redzami lauki - "klienta tips", "nosaukums vai vārds / uzvārds (atkarīgs no tipa)", "norēķinu veids", "kods" un "papildkods".  Šeit iznests arī lauks "Saistītais debitors / kreditors", kuru iesakām izmantot gadījumos, ja viens un tas pats klients ir gan pircējs, gan piegādātājs. Abas kartītes ir iespējams caur šo lauku savstarpēji sasaistīt.   Klienta kartītes apakšējā daļā ir redzami lauki - "aktīvs" un "atbildīgais" (pārvietots no lpp. "Pārdošana").   Klienta kartīte ar tipu "Uzņēmums":   Klienta kartītes augšējā daļa ar tipu "Privātpersona":     Vertikālais sadaļu izkārtojums   Līdz šim daļa no informācija par klientu bija ievadāma klienta kartītes lappusēs, bet daļa - saistītajos datos, piemēram, bankas konts, adreses u.c. informācija.   Tagad visa informācija ir sakārtota kartītes kreisajā pusē redzamajās sadaļās. Labajā pusē tiek attēlots tajā brīdī izvēlētās sadaļas saturs. Sadaļai piešķirtā ikona norāda uz tās veidu - lappuse ar ievadlaukiem vai saraksts ar vairākiem saistītiem ierakstiem.   Sadaļu hierarhisko izskatu var izvērst un savilkt ar bultiņu pogām saraksta apakšā.   Sadaļu saraksts:   Meklēšana  Lai atvieglotu pārkārtoto lauku atrašanu, kartītes kreisajā pusē virs sadaļu nosaukumiem ir pieejams meklēšanas logs. Tas dod iespēju meklēt pēc nosaukuma gan pašas sadaļas, gan arī datu laukus.    Meklēšanas lauks:   Favorīti    Klienta kartītē var ievadīt dažādu informāciju, bet bieži atšķiras lietotāju vajadzības un prasības, tādēļ pievienota iespēja norādīt savus favorītus jeb biežāk lietotās sadaļas, tās atzīmējot ar zvaigznīti. Ar zvaigznīti atzīmētās sadaļas kļūst pieejamas saraksta augšpusē. Šādi var atzīmēt arī visu virsgrupu.   Pazīmi var noņemt, kā arī favorītus var sakārtot vēlamajā secībā, uzklikšķinot uz attiecīgās sadaļas nosaukuma, un, neatlaižot peli, pārvilkt augstāk vai zemāk.     Saites    Klienta kartītes labajā pusē zilā krāsā attēlotās saites aizved uz atbilstošo saistīto datu sadaļu. Piemēram, "Rekvizītu" lappusē var ievadīt vai redzēt klienta primāro bankas kontu, bet nospiežot uz saites, atveras sadaļa “Bankas konti”, kur jau aplūkojams visu šī klienta bankas kontu saraksts. Šāda iespēja ir pievienota laukiem - "Bankas konti", "Adreses", "Kontaktpersonas".   Saite sadaļā "Kontaktinformācija":     "Bankas rēķini" nosaukuma maiņa uz "Bankas konti"    Visos sistēmas moduļosveikta termina “Bankas rēķins” maiņa uz terminu “Bankas konts”. Līdz ar to, visās ievadformās, paziņojumos, izdrukās u.c. turpmāk būs redzams šis atjaunotais termins.    Svarīgi! Jāņem vērā, ka iepriekšējās versijās sagatavotās Excel veidnēs datu importam kolonnu nosaukumos vai lappušu nosaukumā ir minēts termins “Bankas rēķins”.  No 620. versijas šādu veidni nebūs iespējams importēt. Tas attiecas gan uz bankas kontu saraksta importu, gan rēķinu vai citu dokumentu, kur tiek izmantots bankas konts, importu.    Šādā gadījumā nepieciešams ģenerēt jaunu Excel veidni un aizpildīt vēlreiz ar datiem vai pārsaukt esošās veidnes kolonu vai lappusi atbilstoši jaunajam terminam.       Primārais bankas konts    Lai atvieglotu datu ievadi un uzlabotu klienta kartītes lietojamību, sadaļā "Rekvizīti" ir pievienota lauku grupa "Banka". Šajā sadaļā ir iespējams ievadīt vai apskatīt klienta primāro bankas kontu (bankas konts ar secību “1”). Šo iespēju ērti izmantot situācijās, kad klientam ir tikai viens konts.  Situācijās, ja klientam ir vairāk nekā viens bankas konts vai primārais konts mainās, tad ir iespēja nospiest uz saites "Bankas konti" un sistēma automātiski aizvedīs uz klienta bankas kontu sarakstu, kur veikt nepieciešamās izmaiņas.       Adreses   Līdz šim klienta kartītē lpp. "Reģistrs" bija iespējams norādīt tikai juridisko / deklarēto adresi. Tagad sadaļā Rekvizīti ir pievienota iespēja norādīt arī klienta faktisko adresi (agrāk - "Kontaktadrese"), kas var būt atšķirīga no juridiskās / deklarētās adreses. Ja lietotājs aizpilda faktisko adresi, tad, saglabājot kartīti, sistēma izveidos piegādes adresi ar pazīmi "Faktiskā adrese".  Ja lietotājs nospiež pogu “Juridiskā/deklarētā adrese sakrīt ar faktisko adresi”, tad faktiskās adreses lauks vairs nebūs labojams un tiks automātiski aizpildīts ar juridisko adresi.   Savukārt pašas adreses aizpildei ir pieejamas trīs iespējas: Ja VZD adrešu sarakstā ir kaut viens ieraksts, tad parādās meklēšanas ikona. Spiežot uz šīs ikonas, tiks uzreiz atvērts VZD adrešu meklēšanas ievadlogs, kur var ievadīt meklējamos parametrus un, pēc tam izvēloties atbilstošo VZD adresi, tiek automātiski aizpildīti visi sadalītās adreses lauki kā līdz šim. Adreses ikona - spiežot uz šīs ikonas, tiek atvērta sadalītās adreses ievadlauki un ir iespēja aizpildīt sadalītās adreses informācija. Ievadot adresi tikai adrešu laukā - šādā gadījumā tiks saglabāta tikai pilnā adrese, bet ne sadalītās adreses lauki.  Tāpat nospiežot uz saites, pievienota iespēja nokļūt uzreiz pie klienta piegādes adrešu saraksta.       Apmaksas termiņš    Apmaksas termiņš ir vienīgais lauks, kas aizpildāms jebkurā no divām vietām klienta kartītē - sadaļā "Grāmatvedības dati" vai sadaļā "Pirkšana / Pārdošana". Ja apmaksas termiņa vērtību ievada vienā sadaļā, tā automātiski nomainās arī otrā sadaļā. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka lielai daļai lietotāju tas tiešā veidā saistīts ar pārdošanas procesiem, savukārt tikpat lielai daļai šī informācija vairāk attiecas uz citiem grāmatvedības procesiem, kam nav saistības ar pārdošanu.   Sadaļa "Grāmatvedības dati":     Sadaļa "Pārdošana":     Institucionālais sektors   Laukam "Institucionālais sektors" mainīta atrašanās vieta no sadaļas "Klasifikācija" uz sadaļu "Grāmatvedības dati". Tas ir redzams tikai tad, ja uzstādījumos ir atzīmēta institucionālo sektoru lietošana (Uzskaites parametri -> Atskaites).     Paziņojums    Lauka "Paziņojums" garums palielināts līdz 300 simboliem un mainīta atrašanās vieta no sadaļas "Pārdošana" uz sadaļu "Piezīmes".       Miršanas datums    Klienta kartītē ar tipu "Privātpersona" tagad ir pieejams lauks "Miršanas datums", taču noklusēti kartītes ievadformā tas nav redzams. Ja šāda informācija ir nepieciešama, tad klienta kartītes dokumentā tipā jāpievieno lauku atribūts “Rādīt miršanas datumu ievadformā”.   Kartītēs "NĪP abonents" un "Aprūpējamais" šis lauku atribūts ir automātiski ieslēgts, pārejot uz 620. versiju. Taču, veidojot jaunu dokumenta tipu, atribūts ir jānorāda tāpat kā klienta kartītes dokumenta tipā.    Dokumenta tipa lauku atribūti:   Klienta kartīte ar tipu privātpersona:     Klienta tipa maiņa no privātpersonas uz uzņēmumu   Klienta kartītē ir datu lauki, kas pieejami un aizpildāmi tikai kartītēm ar tipu "Privātpersona". Ja saglabātu klienta kartīti labo un tipu maina uz "Uzņēmums", tad pie nākamās saglabāšanas tiks iztukšoti lauki - vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, miršanas datums, pases nr., pases izdošanas datums, pases derīguma termiņš un pases izdevējs.   Iepriekšējās versijās šie dati palika aizpildīti, neskatoties uz to, ka ievadformā tie vairs nebija redzami.   Sadaļa "Rekvizīti":   Sadaļa "Dokumenti":     Izņemta informācija   No jaunās pārstrukturētās klienta kartītes vizuāli ir izņemta šāda informācija: Aktivitātes no lappusēm "Klienta karte" un "Kontakti" ar klientu tagad ir gan pievienojamas, gan apskatāmas atsevišķā sadaļā Aktivitātes. Sadaļas Kontakti ar klientu vairs nav. Kontaktinformācija, kontaktpersona un piezīmes no lappuses "Klienta karte" pārnestas uz citām atbilstošām sadaļām. Informācija par kontaktu skaitu, pārdošanas plānu, realizāciju un izdarītiem pasūtījumiem izņemta no kartītes, taču tā joprojām ir pieejama klientu sarakstā attiecīgajās kolonnās. No klienta kartītes saistītajiem datiem izņemtas šādas sadaļas:  Maksājumu plāni - turpmāk apskatāmi pie klienta līgumu informācijas; Realizācija - konvertācijas - turpmāk atrodami sadaļā "Pirmdokumenti"; Peļņa; Peļņa - dinamika; Plānotie/faktiskie realizācijas apjomi; Realizācijas faktiskā pašizmaksa; Ieņēmumi no pakalpojumiem. Pēdējās 5 atskaites joprojām ir apskatāmas no klienta saraksta Darbībām.   Citas klienta kartītei radniecīgās kartītes   Reizē ar izmaiņām klienta kartītē veiktas līdzīgas izmaiņas arī citās pamatdatu kartītēs, kas ir tai radniecīgas. Avansa norēķinu persona:       Aprūpējamais:       Uzņēmuma apraksts:    

Instrukcija, kā​ ​uzskaitīt​ ​​darījumus​ ​ar​ ​PVN​ ​reversu.

No 01.07.2021. stājas spēkā grozījumi PVN likumā attiecībā uz e-komercijas (jeb tālpārdošanas) darījumiem Eiropas Savienības teritorijā - preču un pakalpojumu tirdzniecību uz citu dalībvalsti tieši patērētājam PVN nemaksātājam, izmantojot elektroniskos sakarus. Izmaiņas skar arī no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu PVN nemaksātājiem ES teritorijā.   Faktiski tiek paplašināts līdzšinējā īpašā PVN režīma MOSS (Mini One Stop Shop) tvērums. Tā vietā ir jauni īpašie PVN režīmi: OSS (One Stop Shop) - jebkādu pakalpojumu sniegšanai un preču tālpārdošanai ES teritorijā. OSS vēl iedalās “ārpussavienības režīmā” un “savienības režīmā”. IOSS (Import One Stop Shop) - no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai. Detalizētāka informācija meklējama normatīvajos aktos un VID materiālos. Šeit dažas saites: VID metodika: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mm_e-komercija.pdf VID seminārs (zem ieraksta atrodama arī prezentācija un jautājumu/atbilžu sadaļa): https://www.vid.gov.lv/lv/sodien-vid-tiessaistes-seminars-par-izmainam-pvn-piemerosana-e-komercijas-darijumiem-un-pasta   Ja uzņēmums reģistrējas kādam no šiem īpašajiem režīmiem, tad papildus “parastajai” PVN deklarācijai ir iesniedzama arī OSS deklarācija, kas pēc būtības ir kopsavilkums par pārdošanu ES valstīs PVN nemaksātājiem, piemērojot atbilstošo valstu PVN likmes. OSS režīma deklarācija iesniedzama 1x ceturksnī, IOSS režīma - 1x mēnesī.   Ar esošajām programmas iespējām var nodrošināt šo darījumu detalizētu uzskaiti un deklarācijas datu iegūšanu. Nav nepieciešama versijas nomaiņa uz jaunāku. Horizon šobrīd nav iespējams veikt automātisku OSS deklarācijas aprēķinu, lai eksportētu to uz VID EDS sistēmu. Dati EDS ir ievadāmi manuāli.   Kontu plāns - Ieņēmumu un PVN konti   Izvēlne: Pamatdati - Kontu plāns - Konti   PVN deklarācijas realizācijas darījumu rindu aprēķinam un III. pielikuma datu aizpildei tiek izmantoti grāmatojumi uz konkrētiem kontiem vai kontu grupām, kas savukārt norādīti atbilstošajā finanšu pārskata aprakstā. Lai nodalītu OSS režīma darījumus no PVN deklarācijas darījumiem, ir jāizveido citi jauni ieņēmumu konti un PVN konti, kas netiek izmantoti PVN deklarācijas aprēķinā. Konti jāveido atbilstoši katra uzņēmuma kontu struktūrai un pielietotajām formulām PVN deklarācijas finanšu pārskatā.   Piemēram: Ieņēmumu konti ir izdalāmi atsevišķā grupā.     PVN kontam (-iem) jābūt PVN deklarācijā neiekļaujamo kontu grupā.     PVN kategorijas ar ES dalībvalstu likmēm   Izvēlne: Pamatdati - Uzņēmums - PVN uzskaite - PVN kategorijas   Lai darījumus apliecinošajos dokumentos norādītu tādu PVN likmi, kāda ir saņēmēja ES dalībvalstī, ir jāveido atbilstošas PVN kategorijas katrai no valstīm, kur preces un pakalpojumi tiek pārdoti.   Piemēram:     ES dalībvalstu PVN likmes atrodamas šeit:  https://www.fm.gov.lv/lv/pvn-likmes-citas-es-valstis   Darījumu apliecinošie dokumenti   Izvēlnes (piemēram): Dokumenti - Noliktava - Pavadzīmes - Jauna pārdošanas pavadzīme Dokumenti - Realizācija - Rēķinu saraksts - Jauns izejošais rēķins   OSS režīms paredz, ka ir jāveic detalizēta darījumu uzskaite. VID var arī pieprasīt iesniegt darījumu atšifrējumu. Lai iegūtu datus OSS deklarācijai, dokumentu aizpildē jāņem vērā sekojošais: PVN kategorija - dod iespēju gan pielietot nepieciešamo PVN likmi, gan arī var tikt izmantota dokumentu filtrēšanai. Pircējs/Klients - atkarībā no biznesa specifikas var gan norādīt katru pircēju klientu sarakstā, gan arī izmantot kādu “kopējo klientu” un tā identificējošos datus norādīt pamatojuma vai kādā citā laukā dokumentā. Dokumenta tips - ērtākai īpašā režīma dokumentu nodalīšanai un grāmatošanai var veidot speciālu dokumenta tipu, ja ir ierasta šāda prakse. Darījuma vieta - tā kā dokumenti ar darījuma vietām “ES preces” un “Pakalpojumi ES” tiek atlasīti PVN2 pārskatā, tad šim īpašajam PVN režīmam darījuma vietu jānorāda “Iekšzeme”. Grāmatojums - jāveido kontējumu shēma izmantojot jaunos ieņēmumu un PVN kontus, kas netiek atlasīti PVN deklarācijā.     Kopsavilkuma dati OSS deklarācijai   Izvēlnes (piemēram): Dokumenti - Realizācija - Preču dokumenti Dokumenti - Noliktava - Pavadzīmju un rēķinu rindas   Par katru ceturksni var atlasīt darījums, kas veikti piemērojot OSS režīmu. Filtrēšanai izmantojamas PVN kategorijas, Klienta kartītes klasifikācija, īpašais dokumenta tips (ja tāds ir veidots) vai kāda cita izvēlēta pazīme. Atkarībā no biznesa specifikas var izvērtēt, kurš saraksts tam būtu piemērotāks (ir tikai preces vai arī pakalpojumi, vai tie ir vienā vai atsevišķos dokumentos, vienmēr ir pamatlikme, vai mēdz būt samazinātās likmes u.tml.)   Realizācijas preču dokumentu saraksts:     Pavadzīmju un rēķina rindu saraksts:     No iegūtajiem kopsavikuma datiem manuāli aizpilda OSS deklarācijas ailes VID EDS.   Nepieciešamības gadījumā ieteicams sazināties ar savu Horizon konsultantu.  

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese ir viens no iespējamiem e-rēķina piegādes kanāliem. Sistēmā Horizon ir nodrošināta e-rēķinu sagatavošana un šajā rakstā uzzināsiet, kā to piegādāt uz saņēmēja e-adresi.   Piegādei var izvēlēties kādu no variantiem: Tiešsaistes režīmu sadarbībā ar rēķinu operatoru Unifiedpost Manuālu ievadi vai faila ielādi   !!! Jāņem vērā, ka e-rēķins ir strukturēta xml datne, kas iekļauj sevī rēķina vizuālo attēlu. Piegādāt e-rēķinu uz e-adresi ir jēgpilni tādiem saņēmējiem, kas ir izteikuši šādu vēlmi un ir gatavi datni ielasīt savās sistēmās tālākai apstrādei, parasti tās ir juridiskās personas.     Tiešsaistes piegāde   Lai e-rēķinus sūtītu tiešsaistē, nepieciešama integrācija ar Unifiedpost e-rēķinu apmaiņas platformu. Tā nodrošina gan e-rēķinu izsūtīšanu, gan arī saņemšanu, pieslēgumu PEPPOL tīklam u.c.iespējas. Vairāk lasīt šeit .   Kā zināt, vai klients ir gatavs saņemt e-rēķinu?   Ja klienta kartītes lauks “E-rēķinu adresāts” ir aizpildīts ar “Jā”, tas nozīmē, ka klients ir gatavs saņemt e-rēķinus.      Ja klientam nav šādas pazīmes, tad sūtiet ziņu e-pastā uz atbalsts@unifiedpost.com, norādot saņēmēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un e-adresi. Dienas laikā šī informācija tiks iekļauta adrešu sarakstā un parādīsies Horizon.   Pazīme tiek aktualizēta ar darbības vai automatizētā darba palīdzību pēc tiešsaistes pakalpojuma pieslēgšanas, tā aizpildās tikai klientu kartītēm ar norēķinu veidu “Debitors”.       Kā nosūtīt e-rēķinu? Lai līdz saņēmējam nonāktu arī vēlamais rēķina vizuālais attēls, to pirms nosūtīšanas ir nepieciešams saglabāt pie rēķina pievienotajiem failiem. Pēc tam jāizmanto realizācijas rēķinu saraksta darbība - Sūtīt uz Horizon HUB. Detalizētāks apraksts par nosūtīšanu tiešsaistē lasāms šeit.     Manuāla piegāde   Manuālu piegādi var veikt izmantojot e-rēķinu izveidošanas formu portālā Latvija.lv (nepieciešama autentifikācija ar kvalificētiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un ir jābūt izveidotam e-adreses kontam, kuram piekļūst no portāla Latvija.lv). Portālā ir iespējams gan manuāli ievadīt rēķina informāciju, gan ielādēt to XML formātā.   Par datnes iegūšanu no Horizon detalizēts apraksts pieejams šeit. Galvenās darbības: 1) saglabāt rēķina vizuālo attēlu pie pievienotajiem failiem, 2) eksportēt xml datni ar darbību "Saraksta eksports - Peppol formāts", 3) pieslēgties pie Latvija.lv un tur augšupielādēt datni e-adreses vēstulē.   Daži attēli no Latvija.lv e-adreses:         Atsevišķu rēķinu nosūtīšanai var izmantot manuālās darbības, taču lielākam rēķinu skaitam ieteicams izmantot tiešsaistes risinājumu.

Apskatīti 2 varinati kā iespējams veikt energoresursu sadārdzinājuma pabalstu uzskaiti un izmaksu.

VZD adrešu reģistra dati ir publiski pieejami valsts atvērto datu portālā. Sākot ar 600.versiju Horizon ir pieejama integrācija ar portālu, kas ļauj klientiem automātiski iegūt un izmantot strukturētus Latvijas adrešu datus.   Pirmo reizi veicot adrešu sinhronizāciju, sarakstā Adreses (Pamatdati -> Klienti -> Adreses) tiks importētas visas Latvijas adreses (apmēram 1,5 miljoni adrešu). Pie liela datu apjoma sinhronizācija var notikt vairākas stundas, tādēļ aicinam izmantot automatizēto darbu.   Nākamajās sinhronizācijās tiks importētas jaunās adreses, labotas tās adreses, kas ir mainītas VZD adrešu reģistrā, kā arī deaktivizētas tās, kas ir neaktīvas adrešu reģistrā. Adreses tiek piemeklētas pēc unikālā VZD koda un VZD reģistra izmaiņu datuma.    Ja sistēmā jau tiek izmantotas VZD adreses, tad pirms pirmreizējās sinhronizācijas nepieciešams sakārtot adrešu kodus tā, lai tie sakristu ar VZD adrešu reģistra VZD kodiem. Ja tie netiks sakārtoti, tad sistēmā tiks izveidotas dublējošas adreses, kurām atšķirsies adrešu kodi. Lai sakārtotu adrešu kodus, lūdzu, sazinieties ar savu klientu atbalsta komandu.  Ja adrese ir mainījusies VZD adrešu reģistrā, tad sinhronizācijas rezultātā tā tiks mainīta arī Horizonā. Par šo faktu būs piefiksēts notikums, ka konkrētā adrese ir mainījusies. Ja šāda mainītā VZD adrese ir piesaistīta klienta Piegādes adresei vai personas kartītes adresēm, tad arī tā tiks automātiski pārģenerēta.    Adrešu sinhronizāciju ir iespējams veikt gan manuāli, gan automātiski (izmantojot automatizēto darbu).    Manuāla sinhronizācija   Lai manuāli sinhronizētu adrešu datus no atvērto datu portāla, sarakstā Adreses ir pieejama jauna darbība VZD atvērto datu sinhronizācija (Pamatdati -> Klienti -> Adreses -> Darbības -> VZD atvērto datu sinhronizācija). Nākamajā solī konfigurācijas logā ir iespēja norādīt atvērto datu portāla vietni (automātiski jau aizpildīta) un VZD adreses dokumenta tipu, ja sistēmā tie ir vairāki:      Apstiprinot darbību ar pogu “Turpināt”, sistēma pieslēdzas pie atvērto datu portāla un Horizonā izveido jaunas VZD adreses (ja tādas vēl nav izveidotas), kā arī atjauno sistēmā jau esošas VZD adreses pēc VZD adrešu koda un VZD reģistra izmaiņu datuma.    Sinhronizācijas laikā būs redzams procesa progress:     Automātiska sinhronizācija   Lai automātiski sinhronizētu adrešu datus no atvērto datu portāla, Horizon ir izveidots noklusētais automatizētais darbs "VZD adrešu atvērto datu sinhronizācija" (Sistēma ->  Uzstādījumi -> Automatizētie darbi). Lietotājam ar atbilstošām automatizēto darbu labošanas tiesībām ir jāpabeidz automatizētā darba konfigurēšana un jānorāda:  FTG darbu serveris, uz kura jāizpilda šis darbs automatizētā darba sākuma laiks, piemēram, šodiena, plkst. 9:00 atkārtošanas biežums, piemēram, automatizētā darba sākuma laikā katru pirmdienu lpp. Objekta konfigurācija nepieciešamais jau ir aizpildīts ar saiti uz atvērtajiem datiem un dokumenta tipu     Sīkāku informāciju par to, kur sistēmā iespējams izmantot VZD adrešu reģistra datus, skatīt šeit.

Horizon 605. versijā bankas importa funkcionalitāte ir papildināta ar jaunām iespējām, kas noderēs situācijās, kad viens klienta maksājums attiecināms uz vairākiem paša maksātāja līgumiem vai cita klienta līgumiem/rēķiniem. Lai iemaksātā summa tiktu novirzīta atbilstošo rēķinu segšanai, nepieciešams gan identificēt šādus maksājumus, gan arī veikt korektu to sadalīšanu pa klientiem/līgumiem.    Šajā rakstā uzzināsiet, kā iespējams šo procesu vairāk automatizēt - gan ar atbilstošu konfigurāciju, gan bankas importa ierakstu apstrādes darbībām.   !!! Funkcionalitāte ir pieejama, tikai izmantojot jauno bankas importu.  Par jauno bankas importu lasīt šeit.       Importa ieraksta pamatojums   Izvēlne: Dokumenti - Banka - Bankas importa ieraksti - Bankas pamatojums   Lai importētajos bankas datos identificētu iepriekš aprakstītos gadījumus, būtiska ir maksājuma pamatojumā norādītā informācija. Jo korektāk ir norādīti līgumu numuri, rēķinu numuri vai citi identifikatori, jo lielāku automatizācijas pakāpi sistēmā iespējams panākt. Daži ieteikumi, kā palielināt maksājumu skaitu ar automātiskai apstrādei derīgu pamatojuma tekstu: Viennozīmīgi nolasāmi noteikta garuma numuri, kas satur burtus un ciparus; Rēķina izdruku papildināt ar tekstu - ko tieši sagaidāt maksājuma pamatojumā. Piemēram: Maksājuma pamatojumā norādīt līguma numuru ABC112233       Datu meklēšanas šabloni   Izvēlne: Pamatdati - Datu apmaiņa - Maksājumu importa datu meklēšanas šabloni   Ar šablona palīdzību ir jānosaka, kā tieši meklēt un atpazīt numurus/identifikatorus importētā ieraksta pamatojumā. Jāņem vērā visa veida varianti, kādi ir pielietoti, numurējot klientus, līgumus, rēķinus u.c. dokumentus vai pamatdatus, kuru identifikatorus sagaida maksājumu pamatojumā, un pēc tiem vēlas nodrošināt automātisku atpazīšanu.   Šablonu piesaista: 1) Ja izmanto importu no faila, tad izvēlnē: Pamatdati - Datu apmaiņa - Maksājumu eksporta un importa metodes - lpp. MU lasīšanas parametri 2) Ja izmanto tiešsaistes bankas, tad izvēlnē: Sistēma - Datu apmaiņa - Tiešsaistes bankas    Vienai bankai iespējams piesaistīt vienu noklusēto šablonu. Vienā šablonā var aprakstīt dažādu pieejamo lauku tipu meklēšanu.       Importa ieraksts - dati no pamatojuma (pēc šablona)   Izvēlne: Dokumenti - Banka - Bankas importa ieraksti - Informācija no pamatojuma   Kad tiek veikta bankas datu ielasīšana sistēmā ar failu vai tiešsaistē, automātiski notiek arī pamatojuma datu analīze pēc piesaistītā datu meklēšanas šablona. Ja datu meklēšanai ir rezultāti, tad tie tiek ierakstīti atbilstošajos laukos sadaļā “Informācija no pamatojuma”. Šie pamatojumā atrastie dati tālāk izmantojami, lai bankas importa ierakstam piemeklētu atbilstošo klientu un līgumu no Horizon klasifikatoriem.         Klienta/līguma piemeklēšana un automātiska ieraksta dalīšana   Konfigurācija veicama izvēlnē: Sistēma - Uzstādījumi - Uzskaites parametri - lpp. Maksājumu imports - lpp. Klienta/Līguma piemeklēšana   Apstrādes rezultāts: Dokumenti - Banka - Bankas importa ieraksti   Uzskaites parametros līdzās klienta/līguma piemeklēšanas metodēm ir arī iespēja atzīmēt “Dalīt automātiski” (no 605. versijas). Šis parametrs nozīmē, ka sistēma nākamajā solī pēc bankas datu importa un pamatojuma datu analīzes skatīs neapmaksātos dokumentus, kas atbilst atrastajiem identifikatoriem importa ieraksta sadaļā “Informācija no pamatojuma”. Ja pēc šiem nosacījumiem atrastie neapmaksātie rēķini būs dažādu klientu/līgumu dokumenti, tad sistēma automātiski dalīs vienu bankas importa ierakstu vairākos, katrā aizpildot klientu un līgumu no šiem rēķiniem.         Ieraksta dalīšanas algoritms ir sekojošs: Pēc pamatojumā atrastajiem identifikatoriem sistēma iegūst neapmaksāto rēķinu sarakstu uz klientiem un līgumiem, tie tiek sakārtoti pēc apmaksas termiņa, izpildes datuma un sistēmas ID numura. Sistēma dalīšanu veic, sākot no pirmā dokumenta. Ja, sadalot importa ierakstu pa dokumentiem, rodas pārpalikums vai arī iemaksātā summa nesedz visus parāda dokumentus, tad starpība tiek pieskaitīta vai atņemta pēdējam dokumentam. Šāds algoritms palīdz neapmaksātos rēķinus segt secīgi pēc kārtas, sākot no vecākajiem dokumentiem. Tas tiek pielietots tikai gadījumos, kad izvēlēta opcija “Dalīt automātiski”.   Rēķini, kurus sistēma atrod pēc datiem sadaļā “Informācija no pamatojuma”:     Tā kā importa ieraksta dalīšana notiek automātiski, tad pēc datu importa sarakstā ir redzami jau sadalītie ieraksti:      Dalītajos ierakstos klienti/līgumi var būt atšķirīgi no oriģinālā bankas importa dokumenta, jo tie piemeklēti no neapmaksātajiem rēķiniem. Horizon informācijas lauks “Rēķinu numuri” aizpildās ar tiem numuriem, kurus sistēma pēc algoritma atradusi kā apmaksājamus.         Ieraksta dalīšana ar darbību “Atkārtoti piemeklēt datus”   Izvēlne: Dokumenti - Banka - Bankas importa ieraksti - Darbības - Atkārtoti piemeklēt datus   Ja kādi ieraksti ir jāapstrādā atšķirīgi no kopējiem uzskaites parametriem, tad var lietot darbību “Atkārtoti piemeklēt datus”. Darbībai var norādīt pamatojuma datu meklēšanas šablonu, kas var būt atšķirīgs no noklusētā, kā arī ir iespēja izvēlēties klienta un līguma piemeklēšanas metodes un opciju “Dalīt automātiski”, tāpat kā uzskaites parametros.       Ieraksta dalīšana, manuāli norādot summas   Izvēlne: Dokumenti - Banka - Bankas importa ieraksti - Ievadlogs - poga “Sadalīt ierakstu”   Bankas importa ieraksta ievadlogā Horizon informācija sadaļā pieejama poga “Sadalīt ierakstu”. Tā paredzēta manuālai viena importa ieraksta sadalīšanai vairākās daļās ar atšķirīgiem klientiem/līgumiem. Darbību paredzēts izmantot situācijās, kad maksātājs pamatojumā ir norādījis vēlamo dalījumu, un nav uzstādīta automātiska piemeklēšana vai sadalīšana. Šajā gadījumā līgums/klients un summa ir norādāmi manuāli. Darbības labajā malā ir iespēja apskatīt klienta atlikumus un līguma atlikumus.      Ieraksta dalīšana, izvēloties neapmaksātos rēķinus   Izvēlne: Dokumenti - Banka - Bankas importa ieraksti - Ievadlogs - poga “Realizācijas preču dokumenti”   Bankas importa ieraksta ievadlogā Horizon informācija sadaļā pieejama poga “Realizācijas preču dokumenti”. Tā paredzēta situācijām, kad nav uzstādīta automātiska piemeklēšana vai pamatojumā pēc šablona nav atrasts neviens derīgs identifikators. Poga piedāvā izvēlēties vienu vai vairākus realizācijas preču dokumentus pēc lietotāja ieskatiem. No izvēlētajiem dokumentiem sistēma aizpilda importa ieraksta klientu/līgumu, kā arī rēķinu numurus piesaistēm. Ja starp iezīmētajiem rēķiniem ir vairāku klientu/līgumu dokumenti, tad sistēma veic ieraksta sadalīšanu pēc augstāk minētā algoritma.     No bankas importa ierakstiem pēc to apstrādes veido maksājuma uzdevumus. Maksājuma uzdevumiem tālāk veidojas piesaistes pret rēķiniem.

Kā sistēmā nodrošinātas izmaiņas un PEPPOL elektronisko rēķinu formāts?

Apraksts par Metarēķinu apstrādi un sagatavošanu.

Horizon sistēmā "Fiskālais čeks" tiek izmantots kā maksājuma apliecinājums darījumam kasē.   Sākotnēji tas tika veidots kā dokuments, kas tiek nosūtīts uz kases aparātu apmaksas veikšanai, kases aparātā tiek izdrukāts kases čeks un Horizon tiek izpildīts fiskālais čeks.   Šī funkcionalitāte nodrošina dokumenta apmaksas fiksēšanu - vienlaicīgi tiek saglabāta gan čeka informācija, gan arī dokumentam piesaistīta apmaksa.   Sākot no  595. versijas Horizon fiskālo čeku funkcionalitāte papildināta ar vairākām jaunām iespējām.   Fiskālā čeka konfigurācija, ka nav saistīta ar kases aparātu   Horizon iespējams veidot Fiskālā čeka (kā maksājuma dokumenta) konfigurāciju, kas nav tieši sasaistīts ar fizisku kases aparātu. Lai izveidotu šādu fiskālo čeku, Sistēma->Uzstādījumi->Dokumentu tipi->Fiskālais čeks sadaļā "Lauku atribūti" jāpapildina uzstādījumi pieliekot jaunu vērtību "Sasaiste ar kases aparātu tīklu" .  Ieliekot noklusēto vērtību "Nē", sistēmā tiek noņem lauku "Serveris" kā obligātu. Attiecīgi lietotājs varēs fiskālo čeku saglabāt, izpildīt un grāmatot, neizvēloties serveri. Ar šādi ieslēgtu vērtību, lietotājiem būs tiesības labot fiskālā čeka datumu (kas nav iespējams tiem čekiem, kas sasaistīti ar fizisku kases aparātu).       Šis risinājums paredzēts klientiem, kuriem: ir atļauti darījumi ar skaidru naudu bez kases aparāta (pašvaldības). kases darījumu dienā nav daudz un/vai esošais kases aparāts tehniski nepieļauj iespēju pieslēgt datu apmaiņu ar Horizon. Attiecīgi uz kases aparāta tiek veidots čeks par kopsummu un Horizon izveidots Fiskālais čeks, kas fiksē konkrētā darījuma dokumenta apmaksu. čekus veido citās sistēmās un ar integrācijas palīdzību, tos nosūta arī uz Horizon.   Vienreizējais klients fiskālajos čekos   No 595.versijas fiskālajos čekos iespējams izmantot "Vienreizējos klientu". Risinājums paredzēts gadījumiem, kad čeks tiek veidots Horizon, nosūtīts uz kases aparātu, un klientam uz čeka nepieciešami rekvizīti, bet Horizon nav paredzēts veidot atsevišķu debitora kartīti.   Uzlabojumi fiskālā čeka grāmatošanas loģikā   Grāmatojumu darbības principi pielīdzināti maksājumu uzdevumu grāmatošanas principiem.   Fiskālo čekos, ja ir izmantotas pakalpojumu rindas un Sistēma->Uzstādījumi->Kontroles un vides parametri ieslēgts  parametrs "Piesaistīto dokumentu informācija uz sadalījumu",  "Grāmatojumu dimenijas pārnest automātiski" vai "Rindu dimensijas pārnest automātiski", tad pakalpojumu grupu dimensijas čeka sadalījuma dimensijās ielasās automātiski. Dokumentu apmaksas gadījumā dimensiju aizpilde arī notiek automātiski.

Horizon funkcionalitāte “Pakalpojumu līgumi” nodrošina iespēju masveidā ģenerēt realizācijas rēķinus par pakalpojumiem, balstoties uz līgumu kartītēs norādīto informāciju - pakalpojumiem, to daudzumiem, cenām u.tml.   Šajā rakstā uzzināsiet par vienu no pakalpojumu līgumu aprēķina metodēm ar nosaukumu “Pēc skaitītāja”. To izmanto, ja ir zināms regulārā rēķina pakalpojums un tā cena, taču daudzums katru mēnesi (vai citu periodu) ir mainīgs.   1. Pakalpojums un tā daudzuma mainīgais   Horizon ceļš: Dokumenti -> Līgumi -> Pakalpojumu līgumi -> Ievadformas lpp “Pakalpojumi” Līguma kartītē pakalpojumu rindā izvēloties metodi “Pēc skaitītāja” daudzums nav aizpildāms, bet ir jānorāda  daudzuma “Mainīgais”. Pirms rēķinu veidošanas šim mainīgajam būs jāreģistrē vērtība katram līgumam aprēķina periodā.   Vienu un to pašu līguma mainīgo ir iespējams norādīt vairākām pakalpojumu rindām (izmaiņa no 595.v.). Tas izmantojams situācijās, kur viens un tas pats līguma mainīgā daudzums jāpielieto vairāku pakalpojumu aprēķinam.       2. Līgumu mainīgo vērtību reģistrēšana   Izvēlne: Dokumenti -> Līgumi -> Līguma mainīgo vērtības Pirms rēķinu veidošanas nepieciešams reģistrēt perioda vērtības līgumos norādītajiem mainīgajiem. Līguma mainīgo vērtības var ievadīt manuāli vai ieimportēt ar excel veidnes palīdzību. Vienā periodā vienam līgumam tiek atļauta tikai vienas vērtības ievade, periodi nedrīkst pārklāties. Mainīgā vērtības ievadlogs:       Excel veidne:       Mainīgo vērtības līguma kartītē:     3. Realizācijas rēķinu veidošana   Izvēlne: Dokumenti -> Līgumi -> Pakalpojumu līgumi -> Darbības -> Veidot rēķinus par pakalpojumiem Ģenerējot realizācijas rēķinus par izvēlēto periodu, sistēma pakalpojumiem ar metodi “pēc skaitītāja” rēķina rindiņas daudzumu meklē līguma mainīgo vērtību sarakstā atbilstoši aprēķina periodam.   Ar mainīgā vērtības periodu tiek aizpildīti arī rēķina rindiņas “Datums no” un “Datums uz”.     Pēc aprēķina veikšanas un rēķina izveidošanas sistēmā tiek saglabāta informācija par līgumu, aprēķina periodu, uzģenerēto rēķinu. Tā tiek dzēsta, ja tiek dzēsts rēķins. Svarīgi! Ja rēķins nav dzēsts un tiek veikts atkārtots aprēķins, tad sistēma brīdina par iepriekš uzģenerēto rēķinu, taču nav aizlieguma jauno rēķinu ar atkārtoti aprēķināto pakalpojumu un daudzumu saglabāt. Šādiem brīdinājuma paziņojumiem lietotājiem ir jāpievērš uzmanība un atbilstoši jārīkojas.     Svarīgi! Rēķinu veidošana no saraksta “Līgumu rēķinu rindas” šai aprēķinu metodei nav paredzēta.  

Kā ērtāk apstrādāt datus par pabalstiem, kuri 100% apmērā ir jāizmaksā iemītniekiem?

Ir gadījumi, kad 85% pensijas un pabalstu summa ir lielāka nekā uzturēšanās izdevumi sociālās aprūpes iestādē. Kā to atrisināt, ja tiek izmantots Horizon modulis “Aprūpes maksas”?

Šajā rakstā pieejamas galvenās Debitoru novērtēšanas funkcijas, kā arī sīkāks apraksts pielikumā.  

Valsts kases sistēmā ienākošajos vai izejošajos maksājumos vienmēr tiek norādīti klasifikācijas kodi. Mēdz būt arī situācijas, kur šos kodus ir nepieciešams labot. Šādos gadījumos ir jāiesniedz pieteikumi par nepieciešamajiem labojumiem izpildīto maksājumu dalījumā pa klasifikācijas kodiem (t.s. Valsts kases vēstules, saīsinājumā VKV).   Šim nolūkam izmanto Horizon dokumentus “VK vēstule ieņēmumu korekcijai” un “VK vēstule izdevumu korekcijai”. Atbilstoši izmaiņām Valsts kases risinājumā, ir veikti papildinājumi Horizon 585. versijā. Tagad VKV sagataves dokumentus iespējams nosūtīt uz Valsts kases sistēmu gan ar ISO formāta XML datni, gan izmantojot Valsts kases tiešsaistes risinājumu. Arī importējot konta izrakstu ir redzama informācija par veiktajiem kodu labojumiem.   Valsts kases vēstules iespējams izsūtīt no maksājumu uzdevumu saraksta (Dokumenti → Banka → Maksājumu uzdevumi)   Manuāli - darbība "Sūtīt" Izmantojot Valsts kases tiešsaistes risinājumu - darbība "Sagatavot MU sūtījuma paku"     Šāda elektroniska datu apmaiņa iespējama klasifikācijas kodu labošanai viena konta ietvaros. Pieteikumu par darījumu pārgrāmatošanu (ja nepieciešams mainīt arī VK kontu) elektroniskā veidā Valsts kases sistēmas pagaidām vēl nenodrošina. Tādēļ sistēmā ir iekļauta validācija, ka nosūtīt ir iespējams tikai Valsts kases vēstules, kur bankas konts ir Valsts kases bankas konts un “No” puses bankas konts sakrīt ar “Uz” puses bankas kontu. Pretējā gadījumā tiek parādīts paziņojums un tāda VKV netiek nosūtīta. Ir iespējams izsūtīt gan VKV ieņēmumu, gan VKV izdevumu korekcijas. Jāņem vērā, ka VKV dokuments ir divdaļīgs un izsūtīt iespējams tikai vienu dokumenta pusi - “VK vēstule ieņēmumu korekcijai (labojums)” un “VK vēstule izdevumu korekcijai”. Ja tiek atzīmēta otra dokumenta puse, tad tiek attēlots paziņojums, ka šo pusi nav iespējams nosūtīt. Tāpat papildināts arī maksājumu importa process - ja no Valsts kases sistēmas ISO XML datnē (bankas izrakstā) tiek saņemta Valsts kases vēstule, tad tādam bankas importa ierakstam tiek piešķirts dokumenta veids “VKV sagatave”.       Uzlabota arī piemeklēšanas loģika - sistēma piemeklē atbilstošo klientu jeb savu uzņēmuma bankas kontu. Tālāk sistēma veic piemeklēšanu jau ievadīto VKV sagatavju sarakstā starp abiem VKV veidiem (ieņēmumu un izdevumu korekcijas) pēc dokumenta bankas konta, dokumenta numura un dokumenta datuma. Pēc tam tiek izpildītas vai grāmatotas VKV abas dokumenta puses atkarībā no konfigurācijas uzskaites parametros. Ja VKV ir ievadīta tikai Valsts kases sistēmā, tad bankas imports ielasīs arī tās. Taču, tā kā ISO XML datnē nav pazīmes, vai tā ir ieņēmumu vai izdevumu korekcija, tad sistēma no maksājuma importa ieraksta šādas VKV nevar uzģenerēt.

Instrukcija, kā ar Horizon palīdzību aizpildīt dimensijas jau preču dokumentu rindās.